Quantcast
Channel: ceitaspasaule
Viewing all 265 articles
Browse latest View live

Lieliskā šodiena

$
0
0
Patiesie laimes mirkļi, vēl viena brīvdiena un saulaina brīvdiena, kļūstot vecākai, arvien biežāk rodas vēlme sagādāt sev brīnišķīgus laimes mirkļus, tieši pašai sevi palutināt (ko es patiesi, patiesi, patiesi vēlos?). Pēc Lieldienu svinību svētku kņadas un neiztrūkstošās rosības virtuvē, šodien rīta puses dažas brīvās stundas veltu tikai sev, protams, ka rokās man ir adāmais, brīnišķīgā sajūta, malkojot rīta kafiju gultā un veroties saulainu dienu apsološajās debesīs pa istabas logu (mana septītā stāva priekšrocība), vienlaikus saulaini gaišajā rītā ieadot prāvu gabalu krāsainajā šallē, priecājoties par krāsās pārsteidzošo kidmohēras kamolīti, zem zilajiem toņiem atkal parādās nedaudz violeti sarkanīgie, tad saules apmirdzētai un bērnu kņadas pavadītai apžilbt mājas pagalmā, štrunts par ziepju burbuļiem, kas bērnu pūsti un vēja nesti lido manas šalles fotosesijas virzienā, neviļus pat jaukas bildes ar tiem izdodas, nosaldēt pirkstus aukstajā vējā, sasildoties uzkost saldējumu no tuvējā veikala (Polam atlaide, prieks arī par to, jo 3+1 saldējums katrreiz veikalā nav diezko lēts prieks), saulainā rītā saulainas domas domāt.... un laicīgi, bez steigas paspēt uz Lieldienu koncertu, kurā jāuzstājas arī manam bērnam, bet tās jau citas izjūtas... šodiena ir lieliska diena!






 
Patiesībā stāsts ir par attieksmi, par spēju saskatīt skaisto ikdienas sīkumos, tādējādi gūstot vairāk prieka dzīvē. Un blogs - tā ir laimīgo atmiņu krātuve, dalīties priekā, vairot prieku... iedvesmot!
Ļoti nesaskumt par manu puišu sadauzīto stiklu pirms apmēram mēneša, jā, finansiāli tas ir zaudējums, bet tieši šai gleznai noformējums man jau pašā sākumā diezko nepatika, uztveršu to kā jaunu iespēju tikt pie cita noformējuma, mazliet gan krājkasīte šim nolūkam vēl jāpiepilda, topošajai milzu saulespuķei, precīzāk tās noformēšanai, sākšu krāt pēc tam no jauna un laika tiešām tam būs gana, jo pēc otrās elpas projekta posma noslēgšanās (sašūti vairāk kā trīdesmit tūkstoši krustiņu pāris mēnešu laikā) milzu rullis turpina balstīt istabas stūri un lēnām noputēt... pavasaris mani ir iedvesmojis lielo adatu darbiem.


Saulainu un jauku nākamo darba nedēļu!

Pavasara iedvesmota

$
0
0
Reizēm iedvesma rodas no nekā, burvīgi skaista, silta un bezrūpīgi laiska pavasara brīvdiena, bez steigas, bez obligātiem pasākumiem, visu dienu ārā svaigā gaisā, vairojot enerģiju un uzkrājot saules staru gaismu nākamajai darba nedēļai, tik skaistā laikā šodien dodamies garās pastaigās, ar nelieliem atpūtas brīžiem, soļu skaitītājs telefonā man piešķir kārtējo ikdienas zelta medaļu par desmit tūkstošiem noietajiem soļiem gana ātri, bet tomēr spītīgi nevēlos palielināt izvēlēto dienas mērķi, jo nenoliedzami ir ļoti patīkami saņemt atzinību, pie tam ne tikai zelta medaļas veidā, bet ar pastaigu uzlabot garastāvokli, mazināt nedēļas gaitā sakrāto stresu, gūt jaunu enerģiju, atbrīvoties no ikdienas rūpēm, galu galā uzturēt normālu svaru. Visu nedēļu esmu čakli tamborējusi segas kvadrātiņus, pašlaik pavisam uztamborēti 57 motīvi, tātad vēl vismaz 13 nepieciešami līdz normālam  gatavajam izmēram, pārsteigta secinu, ka izmazgātās Pāces vilnas krājumus būšu izlietojusi, lietošanai gatavās vilnas kastē vien pāris lieli kamoli un daži pavisam mazi atlikumi palikuši, prieks arī par to.... jo dziju krājumi nemitīgi vairojas, kaut gan nereti sev apsolu vairs neko dziju veikalos nepirkt, bet... ļoti grūti šādus neprātīgus solījumus pildīt... Šonedēļ gan nesatricināmi mierīgi pagāju garām gan Stabu ielas, Matīsa ielas un arī Zirgu ielas veikaliem, bet Kumodē iegriezos vien pēc adatiņām krustiņošanai... un tikai... prieks arī par to. Šodienas bezmērķīgās pastaigas vainagojās ar satamborēto motīvu fotosesiju, enerģiski izkustējusies un pavasara noskaņas iedvesmota, paspēlējos saulītē ar kvadrātiņiem. Motīvu kaudzīte nedēļas laikā pamatīgi izaugusi. Apskatot pirmās segas foto, secinu, ka šajā segā būs vairāk sarkanoranžās krāsas, Pāces vilna ir lieliska savās miljons krāsās, šķiet, ka esmu šoreiz tamborējusi kamolīšus pat no piecām dažādu krāsu salikumu ficēm.








Jauku rītdienu!

Par neko... jeb atkal par iedvesmu

$
0
0
Kā sevi motivēt pabeigt pašlaik vienmuļi adāmu (pamīšus tikai labiskās un kreiliskās kārtas), garu (300 valdziņu uz auklas) un vienlaicīgi svarā diezgan pasmagu (adot klēpī guļ gandrīz gatava jaka bez apdares detaļām) nepabeigtu adījumu?  Pie tam šis darbs iepriekš (pagājušajā pludmales vasarā) adījās ar milzu iedvesmu un prieku.... līdzi tagad šo nepaņemt, laikam jau vienkārši piespiesties un vienreiz pabeigt, bet blakus vienlaicīgi tik kārdinoši citi iesāktie procesi, kaut kā nesanāk man tas vienkārši un pabeigt... Un tad viens no tiem kārdinošajiem paralēlprocesiem radīja nepieciešamību pēc garās auklas, proti sarkano lakatu esmu ar milzu iedvesmu un prieku uzadījusi līdz tai vietai, kad process sāk kļūt mazāk baudāms, jo valdziņu skaits uz auklas ir kļuvis tik liels, ka adīt ar prieku atgūšanai nepieciešams steigšus pievienot papildus auklu (kabeli), bet ak, vai, manā rokdarbu adatu koferītī visas auklas izbeigušās... nu... uz visām kāds iesākts un joprojām nepabeigts adāmais... ļoti ērti taču, ja pašlaik procesu neturpini, auklai noskrūvē adatu galus un to vietā uzskrūvē podziņas, noliec adāmo plauktā līdz procesa atsākšanai. Manās mājās auklu (kabeļu) ir pulka vairāk nekā dažādo izmēru uzskrūvējamo adatu galu. Patiesībā risinājums ir gaužām vienkāršs, aiziet uz veikalu un nopirkt vēl vienu garo auklu... un pēc laika atkal vēl vienu... un atkal... un pie viena vēl kādu dzijas kamolīti arīdzan, jo veikalu plaukti tik vilinoši... es ceru, ka sapratāt, par ko es.... Tātad, šoreiz neiešu uz veikalu, bet atbrīvošu pašlaik tik ļoti nepieciešamo auklu, vienkārši pabeidzot adīt to garlaicīgo jakas apdares malu. Vienā svētdienas vakarā fonā tv šovs Dejo ar zvaigzni, rokās adatas, klēpī lielais adījums un uz priekšu, izdevās uzadīt gana daudz kārtu, bet kamolītī spītīgi joprojām dzijas gana, nākamās svētdienas vakarā atkal  fonā tv šovs Dejo ar zvaigzni, urrā, izdodas pabeigt. Vēl atlicis mazliet darba pie piedurkņu apdares, bet salīdzinot ar iepriekšējām garajām kārtām, tas tāds nieks vien ir.
Darbdienu vakari tika veltīti segas motīvu tamborēšanai, bet brīvdienu brīvbrīdī izdevās ieadīt krietnu gabalu krāsainajai šallei.


Lai mazliet sevi garlaicīgā procesa beigu daļā uzmundrinātu, domās iztēlojos jauno jaku sev mugurā un piemēru tai topiņus un aksesuārus... un vēl iztēlojos, ka atbrīvojušos adāmauklu jau skrūvēju klāt nākamā projekta aizraujošajam procesam un ar milzu baudu turpinu adīt iepauzēto sarkano Noro lakatu.... līdz lakata apdares malas volānam, tad atkal sāksies kārtējā garlaicīgā daļa ar milzumdaudz valdziņiem un nebeidzami garām adījuma kārtām.

Secinājums - aizraujošam un lieliskam projektam man visgrūtāk ir pabeigt apdares darbu, piemēram, sadabūt detaļas kopā, uzadīt dekoratīvo malu, ievilkt galiņus... un tādēļ gandrīz gatavs projekts mēdz iestrēgt...

Par iedvesmu: pēdējā laikā man šķiet, ka mani bērni ir mans lielākais iedvesmas avots, pateicoties bērnu aktivitātēm, izdodas pabūt tādos pasākumos, kurus parastā ikdienas skrējienā visticamāk neapmeklētu, vai nu laika tam būtu par maz, vai nu atliktu uz nākamo reizi, vai pašsajūta ne tāda, vai laiks aiz loga nejauks.... Sestdienas deju grupas RITMS jubilejas koncerts - brīnišķīgs iedvesmas avots, krāsu prieks, dejas baudījums, dvēseles lidojums... un vienlaikus mazliet skumjš atklājums (novērojums kā skatītājai no zāles) - mana meita ir izaugusi...


Un iedvesmojoties pavasarī atkal un atkal pāršķirstu rokdarbu žurnālu kaudzītes, nejaušs atklājums krievu valodā žurnāls IREN, ko nopirku stacijas tunelī, iedvesmojoties no žurnāla skaistajām fotogrāfijām, bildē vidējais džempītis ir īpaši aizķēries manās domās, tamborēts vienkāršā, bet efektīgā musturā, no kidmohēras, ļoti spilgtās krāsās. No šī modeļa realizācijas vien attur mani nepabeigtie daudzie paralēlprocesi. Atceroties patīkamās sajūtas, nēsājot savas tamborētās kidmohēras (ar zīdu) vilnīšu šalles, esmu pārliecināta, ka šāds tamborēts džempītis būtu pat ļoti ok, piemēram, rudenim, rudens košās krāsās...
Turpat bildē blakus vēl ziedu paklājiņš no pavisam cita žurnāla - senākas Annas, kuru ļoti alkstu uztamborēt, un vēl viens interesants džempītis - elementāri viegls no četriem savienotiem adītiem kvadrātiem, ja vien izdotos piemeklēt īsto... tiešām īsto dziju, lai galarezultāts būtu vēl interesantāks un vizuāli pamanāmāks.


Un protams, ka iepriekš pieminētais kabelis (adāmadatu aukla) nekavējoties tiks pieskrūvēts pie sarkanā lakata procesa. Turpinājums sekos...



Jauku pavasara darba un iedvesmas nedēļu!

Divdesmit sestais aprīlis

$
0
0
Viens no azartiski uzsāktajiem šī gada rokdarbu projektiem pabeigts, man milzīgs prieks par to, protams!!!




 
 
Šīs nedēļas brīvdienu plānos ietilpa aktīva atpūta pie jūras, tādēļ vēl jo vairāk bija iemesls tās dažas beigu rindas šallē ātrāk ieadīt, lai paķertu to līdzi jaukai fotosesijai. Laiks gan diezko jauks šodien fotografēšanai nebija, skaistākas bildes noteikti izdotos uz zilo debesu fona un saules staru apspīdētas, kaut vai vējiņš neliels arī būtu ok, bet ... labi, pavasara noskaņu noķēru, svaigo jūras gaisu saelpojos visai nākamajai darba nedēļai, padraiskojāmies trenažieros, bija gana silts un diezgan mitrs.
 

 
Vēl dažas procesa telefonbildītes, no paša agra rīta, pabeidzot pēdējās šalles kārtas, vidējā bildē tikko uzadītā gatavā šalle blakus rudenī tapušajai, košas bezgala abas, jā, sanācis tik ļoti tematiski - rudens un pavasaris... bet trešajā bildē tas nieciņš no dzijas, kas palika pāri, kidmohēras bija vairāk kamolītī, būs tagad kāds cits tonis, ko vēl pievienot manam gliemežvāku lakatam.
 


 
Tik pavasarīgi pārgalvīgi izģērbusies gan pie jūras šodien netusēju, patiesībā visu laiku pavadīju virsdrēbēs, kaut gan apsēstoties prasījās vēl pēc siltāka pleda uz pleciem, tādēļ mēs it nemaz nesēdējām, bet aktīvi kustējāmies, bērniem savi prieki, tikuši no pilsētas dzīvokļa brīvā dabā, brīžiem šķita pat grūti sasaucami, bet toties tāds klusums man šovakar mājās, brīnišķīgais jūras gaiss mūs visus nokausējis.
Un šeit viena telefonbildīte ar manu pavasara ziedu šalli, ar to joprojām rotājos pavasarī...
 
 
 
Veicot lielo pavasara tīrīšanu skapī, vakardien neviļus aizskatījos vecos rokdarbu žurnālus (apmēram 1996 ... 1998), Burdas tamboržurnāli tematiskie tolaik bija tādi, arī vecās Annas, dažiem avīžpapīra pielikuma shēmas tik nolietotas, ka knapi turas kopā, bet toties kādu neaprakstāmu iedvesmu vēl tagad no tiem guvu... Un kas tik laika gaitā no tiem nav tapis... atceros visus, labi, gandrīz visus skaistumus, lielākoties tie jau bija manas mammas tamborējumi, es tolaik baudīju jaunību, ha, ha... Motīvu tamborējumi... īsts dārgums, dažus senos žurnālus atpakaļ skapī vairs neieliku, bet gan tuvākā plauktā, lai pie rokas un acīm bauda, atkal un atkal tos pašķirstīt, pagaidām gan tikai pasapņot un iedvesmoties, cenšoties nepabeigtos procesus čakli turpināt līdz galarezultātam. Un tā ir atbilde uz jautājumu, kā motivēt sevi pabeigt iesākto procesu, - ar sapņiem par jauna procesa sākumu...
 

 
Jauku pavasara darba nedēļu!

Pavasara krāsas

$
0
0
Pavasara nedēļa - bildēs aprīļa mēneša pēdējās dienas, Bastejkalns, kanālmala, uzziedējis magnoliju koks pie Operas strūklakas, Līvu laukums, kļavziedu dzeltenais visā pilsētā, mana sarkanā lakata process un tulpes no vietējā tirdziņa... pavasara krāsu prieks!
 












 
 
Jaukas maija brīvdienas!

Svētku brīvdienas

$
0
0
Brīvdienu spēles ar kvadrātiņiem, sestdienas vakarā svinīgi tiek uztamborēts pēdējais šīs segas kvadrātiņš, septiņdesmitais, dienā vēl pieci pietrūka līdz finālam, spītējot vējam, tiek palienētas dažas līdzpaņemtās mašīnītes un citi zvēri, lai mani kvadrātiņi nelidotu vējā pa gaisu, bet tāpat lido... nu, ko, jāpārceļas spēlēties telpās... bet ak, vai, gaisma tur ne pārāk, kaut gan vienā bildē šķiet, ka mana  sega pārvēršas lieliskā paklājā. Spēlējos, jo vēlējos salikt fināla rezultātu, bet tas beigās izpalika, mugura slapja no locīšanās, lieku un pārvietoju motīvus, un tad atkal no jauna, bet  kaut kas nesanāk... šī nebija tā lieliskā diena rezultāta iegūšanai... bet bildītes gan safotografēju...


 
 


Kvadrātiņi uztamborēti, procesā neviens līdzi ņemamais rokdarbs vairs nav, pārējie nepabeigtie rokdarbi visi tādi lieli un piņķerīgi, tādi mājas, mīļās mājas, procesi, bet Ķīpsalā bērnam mēģinājums deju lielkoncertam, gandrīz visas dienas garumā, kaut kas līdzi paņemams knibināms, bet ne sarežģīts, lai nebūtu jādomā un jāskaita, būtu tieši laikā... Veru vaļā savu dārgumu lādi, un man virsū skrien Noro Cashmere Flavor Color Nr.152 kamols, ņem mani, ņem mani.... jā, ņemšu... un momentā zinu, ka no tā tamborēšu šos pašus segas motīvu kvadrātiņus, izvēlos smalkāku tamboradatu, šoreiz Nr.2,25, pamēģināju arī ar vēl smalkāku tamborēt, bet tad tamborējums kļūst ciets un tas jau man vairs nepatīk, jo esmu šo kamolu pirkusi ar domu par vasaras džempīti, man ļoti patīk šī zilā spilgti spirgtā krāsa, kas caurvijas visam kamolam. Tas ir tas pats Color Nr.152, no kura man iepriekš bija tamborēta vilnīšu šalle, savienojumā ar zili, zaļi, violeti gaišajām kidmohērām. Biju toreiz sajūsmā par šīs dzijas lielisko metrāžu, tādēļ esmu nopirkusi to vēl mazliet. Rīta pusē uztop pirmie četri kvadrātiņi... tie ir tik lieliski!



Azartiski svētdienas dienas gaitā turpinu tamborēt... pieci, seši... septītais... kamols ir īsts pārsteigums, pats kā īsts mākslas darbs, kamēr viens bērns dejo, otrs jau atradis kompāniju citu mazo tusētāju vidū, bet pats lielākais iegājis sevī un telefonā... nevienam es vairs neesmu vajadzīga, cik tomēr labi, ka tamboris līdzi!
 




Nākamās dienas rīta  saulītē jau veseli deviņi motīvi gozējas... jauks sākums, vai ne?



Tulpes no zaļajiem bumbu pumpuriem vāzē mājās izplaukušas, kā pufīgas rozes un pasakaini smaržo. Tā ir īsta laime, šajā trakajā pavasara ziedonī alerģijas nomocītai ik pa laikam tomēr sajust smaržu, un tad tā kārtīgi sasmaržot ... līdz atkal viss ir ciet... lakats arī pamazām aug, vien brīvdienu kā vienmēr šķiet par maz. Bet es nesteidzos, lēnām izbaudu šo košo procesu, jo pašlaik aktīvi nēsāju gaiši zilo un rozā lakatu, un tie ir lieliski!!!



Kā svētku dienai piedien, šodien magnolijas kanālmalā pilnos ziedos, tik svinīgi skaistas un visu skatītāju apjūsmotas. Es nevarēju tās nenofografēt, nu gluži kā visi citi jūsmotāji. Ak, pavasar, ak, pavasar...!!!
Šodien visus rokdarbus pie malas, svinam!
Brīnišķīgas svētku brīvdienas, ar prieku un lepnumu sirdī!






Jauku nākamo pavasara darba nedēļu!

Desmitais maijs

$
0
0

 




 




 
 
 
Brīvdienās mēs varam darīt jebko, bet nebūt nevaram izdarīt visu, ko vēlamies, tādēļ izpalika šodien skaļie svētku masu pasākumi, mēs izvēlējāmies atpūsties pie jūras, patiesībā ļoti enerģiski atpūsties, manu noieto soļu skaits pietuvojies piecpadsmit tūkstošiem, bet bērniem noteikti divtik, aplipinājām viens otru ar priecīgu noskaņojumu, meklējām pirātu rokas un skaitījām bizbizmārītes... vējš... tādēļ piespraudu pie soliņa atsevišķas detaļas, tamborētajiem motīviem pievienojušās adītas strēmelītes, šo ideju aizguvu no tikko ieraudzīta modeļa jaunajā žurnālā, bet par to vēlāk, mans process kļuvis interesantāks, jo galarezultāts neparedzamāks...
Sveiciens Māmiņdienā!
 
Jauku nākamo nedēļu!

Kaktusi, smiltis un kvadrāti

$
0
0
Pavisam neplānotu pasākumu pilna nedēļas nogale, privāti gan mazliet skumja patiesībā, bet skumjas lai paliek aiz kadra, jo mans publiskais rokdarbu blogs ir par skaistām un pozitīvām lietām - skaisto lietu kolekcija. Mazliet salijuši ziedošā maija sestdienas pēcpusdienā vēl paspējām uz kaktusu un sukulentu izstādi Dabas muzejā, šoreiz paldies reklāmas plakātam muzeja logā, kuru neviļus ieraudzīju piektdienas vakarā pa tramvaja logu un Martas pēdējā laika interesei par telpaugiem, savādāk trakajā skrējienā šis jaukais adatainais pasākums būtu aizskrējis man garām. Biju pavisam apburta no ieraudzītā, cik skaisti!!! Informācija vēstīja, ka izstādē ap 400 kaktusu un sukulentu veidu no audzētāju privātajām kolekcijām. Iespaidīgi daudz mazu un nedaudz lielāku podiņu, uzzināju, ka vienam galvas izmēra lieluma kaktusam jau 23 gadi, iespaidojusies no daudzajām adatām, rezultātā tiku pie diviem maziem un jauki adatainiem eksemplāriem Martas palodzei, bet Mārtiņš savējai lepni izvēlējās adēnijas jeb tuksneša rozes stādiņu, nu, ko, manuprāt, džeks iekrita, būs viņam tagad jāstudē informācija par sava auga kopšanu. Bildēs pavisam nedaudzi eksemplāri, izstādē ieskrējām pavēlu, pie tam aizmirstot par pirmssvētku darbadienu, muzejs gatavojās slēgšanai, acis ņirbēja no daudzajiem podiem un podiņiem, un es neesmu kaktusu audzētāja, pat ne interesente, bet tomēr bija tik skaisti...
 














Svētdien pabijām vēl vienā jaukā pasākumā - smilšu skulptūru festivāls Jelgavā, šī gada tēma "Nākotnē pēc 750 gadiem". Pasakains laiks (beidzot vasara ir klāt!) - saule, smiltis, vējš un ... apmeklētāju burzma, bet bērniem prieks par atrakcijām un Valmieras kinostudijas izrādi "Dusmīgie putni." Nofotografēt skulptūras, drīzāk to fragmentus bez skatītājiem fonā, bija patiess izaicinājums. Dažas bildes tomēr izdevās uzņemt.












Un tik saulaina brīvdiena, zilās debesis un pienenes, šis kopums ideāli piemērots manu  spilgto krāsu kvadrātu fotosesijai. Nekā gatava jau vēl nav, kārtējais iesāktais process. Lai sevi ar šīm spēcīgajām krāsām uzmundrinātu, pēdējo nedēļu laikā tamborēju pašus vienkāršākos vecmāmiņas kvadrātus, darbojas perfekti, mani uzlādē košais un man mīļais krāsu salikums, bet vienkāršais musturs procesā ļauj pamaldīties domu labirintos. Kas no tā visa sanāks galarezultātā, nezinu... pašlaik man svarīgs ir tikai process. Materiāls - pagājušajā gadā iegādātā ekonomiskā turku Alize Forever (100% Microfiber Acrylic, 50g/300m), tamboradata Nr. 1,75.
 




 
Saulainu nākamo darba nedēļu!

Pieci kvadrāti un vēl mazliet ... varavīksnes

$
0
0
 
Patiesībā pašlaik jau seši kvadrāti, sestais - no četriem mazajiem kopā - uztamborējās dienas gaitā, man patīk šie vienkārši tamborējamie un līdzņemamie procesi. Izskatās, ka diegi pietiks pavisam deviņiem kvadrātiem, kurus esmu iecerējusi savienot vienā lielā kvadrātā. Tātad, mazajam kvadrātiņam vienai malai 14 (kā tos pareizi sauc, zobiņi, mazmazītiņie kvadrātiņi vai stabiņu kopumi, motīvi... gan jau sapratāt), attiecīgi lielajam, kas sastāv no četriem mazajiem, vienai malai 14+14=28. Centimetros tas ir šādi - lielajam malas garums 32 cm, bet mazajam 16 cm. Savienojot tamborēšu apkārt visiem lielajiem deviņiem vēl vienu savienojošo kārtu, visdrīzāk gan tā būs krāsaina, no tām krāsām, kas būs pāri palikušas.
 
 

 
 
Un vēl viens maija pēdējās nedēļas kadrs, ceturtdienas saulainais rīts 28.05.2015., fantastiska sajūta - pa ceļam uz darbu noķert varavīksni.... varavīkšņu sezona kanāla strūklakās ir sākusies!
 
 
Lai saulains vasaras mēnesis jūnijs!

Septītais kvadrāts

$
0
0
Un atkal par kvadrātiem... man ir dažas brīvdienas, bet visi brīvdienu plāni no manis neatkarīgu apstākļu dēļ ir totāli mainījušies, tādēļ sevis uzmundrinājumam atliek vien mainīt manu attieksmi pret notiekošo. Sekoju gudram padomam - dzīvot šodien un tagad, cik moderni... un patiesībā ļoti jauki. Pēc trakās Rīgas burzmas atkal nokļūt Jelgavā, šodien Pasta salā nereāli brīnišķīga vientulības sajūta, it kā sala būtu tikai mūsu vien, vēlreiz ļauties smilšu skulptūru valdzinājumam  (tagad ieeja par brīvu)... ieraudzīt tādas smalkas detaļas, kas svētku laikā burzmas dēļ palika nepamanītas, pasmaidīt par vienas skulptūras pazaudēto galvu un klausīties putnu čalās, kas iemājojuši (iegrauzušies) milzu smilšu valnī ap skulptūrām, nereāls tukšums visapkārt, laikam jau tādēļ, ka darbdienas vidus, laiks arī nedaudz apmācies, šodien mums ir ļoti paveicies, visi izstaigājam, daži gan skriešus... visu plašo iekopto salu pa milzīgo apli, pašā tālākajā galā nokļūstam it kā labirintā, vismaz sajūta apļu sākumā satraucoša, apļojam zemāk, bet ceļš vienkārši izbeidzas, tupiks, protams... nākas atgriezties realitātē, joprojām esam gandrīz vienīgie salas tālajā galā (neviļus iedomājos par Mežaparka bērnu laukuma kņadu, ak, nē, žigli dzenu tās domas prom, šodien man burtiski nepieciešams klusums), bērni no sirds izdauzās svaigi skaistajā rotaļlaukumā, bet es tikmēr ar fotoaparātu neviena netraucēta bildēju savus kvadrātus, fantastisks fons...  Vēlāk izstaigājam arī Lielupes otru krastu, tur nokļūstam vēl vienā tukšā rotaļlaukumā un tik pat tukšā peldvietā, klusums pirms sezonas... fantastiska pastaiga, telefonā vēlāk ieraugu, ka nostaigāts vairāk kā piecpadsmit tūkstoši soļu.
Pirmdien Rīgā burtiski ieskrēju pāris dziju veikalos, nopirku vēl dažas melanžētās raibās dziju ficītes un vienu arī mīļajā dzeltenajā krāsā, tādēļ šodien septītais kvadrāts tāds manāmāki dzeltenāks sanācis. Brīvdienu ātrums - viens kvadrāts dienā! Baudiet krāsu prieku!
 









 










 
Pēdējā bildē vēl septītais procesā, bet dienas beigās iesāku jau astoto tamborēt, brīvdienu turpinājums drīz sekos...

Astotais kvadrāts

$
0
0
Smiltis, tās joprojām ir visur, milzu vējš šodien pludmalē, šķiet, arī visus atpūtniekus bija aizpūtis.... kaut gan auksti nebija, temperatūra plus 19, vien dažam pavieglākam mazam cilvēkam krietni nācās piepūlēties ar pārvietošanos pret vēju. Tagad vakarā ziņās izlasīju, ka šodien vietām vēja ātrums esot bijis pat līdz 20 m/s, jā, jā ... pūta pamatīgi. Kāpās bērnu rotaļlaukums arī tāds tukšs un vientulīgs, man jau tas tīri labi patika, beidzot varēju uztamborētos kvadrātiņus izkārtot vienā lielā kvadrātā. Un nevienam mazajam netraucējot, mierīgi sēdēt uz slidkalniņa trepēm un tamborēt savu astoto kvadrātu. Brīžiem kāpās kļuva pat karsti, tad žigli līdz ūdenim, ļaujoties milzu vēja pūsmām, un pilnu muti smiltīm atkal atpakaļ uz kāpām un turpināt tamborēt. Un tā visu dienu, bērni nebija pierunājami doties prom, vien pievakarē pēkšņi uznākušais bads visus piespieda posties mājup.











Līdz vakaram astotais kvadrāts jau pabeigts. Brīvdienu tamborēšanas ātrums joprojām nemainīgs. Devītais - rītdienai, no četriem mazajiem kvadrātiem sastāvošs. Diegu gali pagaidām vēl neievilkti, atstāju šo darbiņu saldajam nobeigumam, akurāt divas veselas batika ficītes  palikušas kvadrātu kopā sadabūšanai, ļoti ceru, ka pietiks... turpinājums drīz sekos...

Deviņi kvadrāti

$
0
0
Deviņi kvadrāti, brīvdiena, vasara, piektais jūnijs, svētki, zemeņu kūka, kurai bērnības garša ... (ar daudz.... nē ar vienu svecīti, jūtos vēl jauna), jūra, visi kopā, saule, pārsteigums, prieks... šīs dienas pieturzīmes.

 
Saliku visus deviņus kopā, pašlaik mazliet, tiešām tikai mazliet ... vilšanās, jo biju iztēlojusies, ka lielais kvadrāts būs lielāks... satamborējot tos kopā, dažus papildus centimetrus vēl iegūšu, jāizdomā būs kaut kas aptamborējams visapkārt, tāda kā nobeiguma mala, tādēļ rīt uz dziju bodi.
 


Kā man patīk pagaidām vēl tik klusā pludmale!

 

Devītais kvadrāts, vakardien vēlu vakarā pabeigtais. Šodien visai svētku jezgai pa vidu nodarbojos vien ar dzijas galiņu ievilkšanu, ha, ha ... veseliem diviem kvadrātiem ielocīju!






Saulainas brīvdienas!

Joprojām procesā

$
0
0
Deviņi kvadrāti savienoti vienā lielā, aptamborēju ar melanžu vienkārši vienu kārtu visiem deviņiem apkārt un ar otru kārtu savienoju visus kopā, ievilkti galiņi vairāk kā pusei, lēna tā galiņu padarīšana, bet apvienojot ar ikvakara tv seriālu tomēr ir ok. Atradu vienkāršu risinājumu lielā kvadrāta palielināšanai - apkārt tam satamborējot vienu strīpu ar mazajiem vienkrāsainajiem kvadrātiņiem, tādēļ arī tamborēju tiem deviņiem katram apkārt divas kārtas, jo matemātika 28+2=30, bet 30:6=5. Tātad vienam lielajam no deviņiem pie vienas malas pietamborēju piecus mazos kvadrātiņus. Ideāli!




 

Tamborēju arī šodien, publiski, pludmalē. Jūrā ūdens bija fantastisks, silts... Dievinu vasaru, sauli un jūru!
Saulainu nākamo nedēļu!

Zilzaļš....

$
0
0
Brīvdienu mirkļi. Esmu atgriezusies pie zilā procesa, svētku brīvdienās iespēju robežās turpināju tamborēt kvadrātiņus. Tieši kvadrātiņu tamborēšana šajā procesā ir vispatīkamākais. Arī labiski adīt desiņas ir ok... bet... kopā sadabūšana sagādāja pamatīgas galvassāpes un milzu ārdīšanu. Pēdējā laikā nevienam procesam neesmu veltījusi tik daudz liekas enerģijas, proti, satamborēt un izārdīt, atkal satamborēt un izārdīt... un atkal... nespēju pat iedomāties savu reakciju, ja es būtu izlēmusi detaļas savienot šujot, pī, pī... Kur tad problēma? Savienojumā - adījums plus tamborējums. Uzadītā detaļa ir sagriezusies, lūk, tas man gaužām nepatīk, šo smalko dziju adīt nepavisam nav ok, tālāk savienot adījumu ar uztamborēto cilpiņu cilpiņā neizdodas, panākt to ritma savienošanas soli, lai gatavā detaļa būtu vienmērīgi līdzena ir diezgan sarežģīti, bet man beigās tomēr izdodas. Nenoliegšu, ka apvienotās tehnikas izskatās kopā ļoti jauki, piesien aci gan tie apļi kvadrātos, gan adītās krāsu joslas, ja ko tādu redzētu citai mugurā, noteikti iepētītu, ha, ha...
 




 

 


Pavisam nevainīga ideja no žurnāla modeļa, apvienot adītas joslas ar tamborētiem kvadrātiem, pat no diviem žurnāliem, bet galvassāpes šoreiz sagādāja šī dzija, kuru savaldīt grūti, smalks pavediens, kurš adījumā savērpjas un rezultātā saadās diezgan nevienmērīgi, bet tamborējums ar tā paša izmēra tamboradatu izdodas rupjāks. Kopumā process interesants, salīdzinoši lēns, kaut gan par garlaicību nevaru sūdzēties.
 
Iedvesmas modeļi no pieminētajiem žurnāliem:
 
 

Pirmo kopā sadabūju priekšpusi, speciāli sāku ar sarežģītāko, jo bija zināmas bažas par kakla izgriezuma lielumu, lai atvieglotu sev skaitīšanas procesu, augšējo divu kvadrātiņu joslu aizstāju ar vienkārši viscaur uztamborētu joslu no stabiņiem, mugurdaļa gan būs tikai pamīšas tamborējuma un adījuma joslas. Turpinājums sekos...
 
Rakstot atcerējos par zilzaļo, mazais bērns man jautā jau kuro jautājumu par to, kāda krāsa sanāk, ja savieno vienu krāsu ar otru, piemēram, zils plus dzeltens ir zaļš, sarkans plus dzeltens ir oranžs, melns plus balts ir.... pelēks? nē.... melnbalts, zils plus zaļš ir .... zilzaļš...
Mans zilzaļais process... zaļā gan tur pavisam maz... ja ne vien vasara!
 
Jaukas pēcsvētku darba dienas!

Par tambordiegiem

$
0
0
Eiropai tuvojoties karstuma vilnis, bet man lēnām tuvojas atvaļinājums, tāda pavisam jauka kombinācija sanāk. Un tādēļ nolēmu parevidēt savus kokvilnas tambordiegu krājumus, cerībā tuvākajā laikā uz daudz vairāk brīvo laiku rokdarbiem. Atvaļinājuma gaidās esmu nopirkusi divus jaunus žurnālus, ieraudzīju tamborēto sedziņu žurnālā (Die schonsten Deckshen, vācu val.) ļoti vilinošu tamborētu saulespuķi, nespēju to žurnālu vairs vienkārši nolikt atpakaļ plauktā, iztēlē redzu vairākus spilvenus ar tamborēto aplikāciju, dievinu saulespuķes, papētīju shēmu, ļoti aizraujoša tamborēšana būs, vidusdaļā jātamborē Buschel-M, youtubē jau iepētīju, kā tos tamborē, bet ziedlapām jātamborē gan pa apli ārējo, gan pa apli iekšējo, izskatās ļoti interesanti.
Bet ne tik interesanta situācija veidojas ar tambordiegiem. Apmēram gadus divus pa tambordiegu plauktiem veikalos nebiju ložņājusi, tagad pamatīgs pārsteigums, vēl nesaprotu, patīkams vai tomēr nē. Agrāk vienmēr esmu pirkusi diegus Nr. 10, bet tagad tāda numura diegus veikalos vairs neatrodu. Filati plaša krāsu izvēle BBB 8, krietni smalkāks pavediens par maniem mājas esošajiem, Kumodē atrodams Maxi, izskatās tik nedaudz smalkāks par manu mājās esošo Nr. 10, krāsu izvēle plaša, bet spoles lielas pa 100g, attiecīgi arī cena uzreiz lielāka, ja nepieciešams iegādāties uzreiz vairākas krāsas, jārēķinās ar krietnu summu pie kases. Šo to nopirku, šo to salasīju no krājumiem, saulespuķes krāsās, piemeklēju divu rupjumu krāsu kombinācijas, kas meklē, tas atrod.... protams. Būs man divas dažāda lieluma saulespuķes. Neviļus pazibēja doma par DMC diedziņiem, izšūšanai domātajiem, tie mājās pulka, bet nevaru es iedomāties ar tiem sevi tamborējot.... krāsu palete gan tiem plaša, nevar ne salīdzināt ar tambordiegu krāsu izvēli. Nē, šo domu es atmetu, tie domāti izšūšanai un punkts.

 
 
 
Otrs iegādātais žurnāls IREN (Nr.7-8/2015, krievu valodā), žurnālā ir ļoti skaistas fotogrāfijas, kurās pat vienkārši modeļi izskatās ļoti efektīgi, pasniegšanas veids, protams, tas ir svarīgs, un tieši tādēļ es pēdējā laikā labprāt nopērku šo iedvesmojošo izdevumu. Manu uzmanību piesaistīja spilveni, adīti žakardā un tamborēts ar zilzaļām margrietiņām.
 

 
Krietnu laiciņu neesmu spilvenus radījusi, bet tuvojošais atvaļinājums un apsolītais karstais laiks būs ļoti iedvesmojošs iemesls uztapt kādam jaunam spilvenam, jo to nekad nevar būt par daudz, vai ne?
Bet tagad atpakaļ pie zilā džempīša procesa, kamēr karstums vēl tik tuvojas, ļoti kārojas pēc galarezultāta, procesā pamazām ieeju finiša taisnē.
Jaukas brīvdienas!

Par tambordiegiem 2

$
0
0
Mana saulespuķu krāsu tambordiegu kaste tagad ir pilna, visnotaļ jauka sajūta. Viss labais vienkārši notiek, vajag palaist un ļauties, svētdienas dienā pastaigā pa Jelgavu attopos pie Kanclera Nama, strādā arī brīvdienās, super, paskatīšos uz tambordiegiem.... ak, izvēle krietni plašāka kā Rīgas veikalos, piesien aci vecais labais Kirova Iriss, esmu sajūsmā, salasu man iepatikušos krāsu toņus, protams, saulespuķu krāsu toņus, paņemu vēl pāris atšķirīgu toņu lielākus kamolus Irisa diega rupjumā no cita ražotāja, laime pilnībā. Starp citu, piedāvājums plauktos abos veikalos atšķiras (Jelgavā ir divi Kanclera nami) un apkalpošanas kultūra diemžēl arī... bet mani tas šoreiz tikai uzjautrina, galarezultātā esmu tikusi pie maisiņa ar skaistiem diegiem.
 
 
Dabas krāsas, vasaras krāsas, brīvdienas krāsu spēles, un pirmā liepu smarža, reibinoša, pa ceļam gan neizdodas šo brīnišķo sajūtu atkārtot, jo lielākoties liepas vēl pumpuros. Ļoti izdevusies, saulaina, silta un arī citādi jauka brīvdiena, laikam jau tāpēc, ka tā šajā pēcsvētku nedēļas nogalē tikai viena.



Jauku nākamo vasaras darba nedēļu!

Sestais jūlijs

$
0
0
Sveiciens lietainajā pirmdienas dienā! Lietus un atvaļinājums arī patiesībā nav slikta kombinācija, pēc rīta cēliena pustukšā pludmalē (ūdens gan bija vēl silts), dievinu tieši tādu pludmali, pēcpusdienā varu netraucēti nodoties tamborēšanai.
 
 
Pēdējo nedēļu laikā ir pabūts gandrīz visos man pa ceļam esošajos veikalos tambordiegu meklējumos, šķiet pamazām tuvojos eksperta titulam, ha, ha... patiesībā ir ļoti jauka sajūta, doties uz veikalu ar konkrētu vēlmi - tambordiegi, saulespuķu krāsās, noteikti ar vairāku vienas krāsas toņu izvēli, diega rupjumam vairs nav nozīmes, jo kaste neviļus ir piepirkusies pilna ar dažāda pavediena rupjuma un groduma diegiem, un krāsas!!! Saliekot dažādo ražotāju diegus vienuviet, izveidojas lieliska krāsu palete. Un atritinot manu šujamo rulli, rodas milzīga vēlme pakrustiņot, vēlāk, noteikti vēlāk arī krustiņošu.
 


Pludmalei piedien kāds no vienmuļajiem darbiņiem, piemēram, džempīša diegu galiņu ielocīšana, to pašlaik ir vesels lērums, palēnām no vienas malas ar tiem brīvdienās cīnījos. Uzvaras saldā garša nav vairs aiz kalniem, tad jau tikai pie apdares un būs gatavs!
 

 
Pagājušās nedēļas nogalē atradu burvīgu toņu tambordiegu kamolīšus Origo Modernie rokdarbi veikaliņā, turpat skatlogā atklāju ne mazāk burvīgu manekenu, apšūtu ar krustdūriena izšuvumiem, superīgs, un tas jau nekas, ka bez galvas, amizants "aptetovēts" vīrietis, ha, ha .... nenoturējos ar to nofotografēties, atmiņu albumam...
 
 
Esmu azartiski iesākusi tamborēt pirmo saulespuķi, ļoti interesanta tamborēšana, pašlaik jau vairāk uztamborēts kā pēdējā bildē, procesu bildītes safotografēšu vēlāk, tamborējot nākamo puķi. Ļoti nepacietīgi virzos uz rezultātu, milzīga ir vēlme ātrāk tikt pie gatavās puķes, saprast tās lielumu dabā, novērtēt uztamborēto, varbūt kaut ko uzlabot vai pamainīt, jo klusām ir piezagusies doma par aizkariem ar saulespuķu aplikācijām, diedziņu ir daudz, krāsu toņu arī, vēl tikai jāizdomā, uz kāda materiāla tās uzšūt.
 
 
Šajā ierakstā tikai telefonbildes.
Jauku šo Dziesmas un Dejas svētku nedēļu!
 

Trešdienas kadrs

$
0
0
Process pavisam piņķerīgs, uz brīdi biju tambori atlikusi malā, jo nevarēju vien izdomāt, kā labāk tamborēt ziedlapu dzeltenās vidus maliņas, nu ļoti gribējās bez diega nogriešanas, bet tomēr nekā. Tad nu izdomāju sev ērtāko variantu - nogriezto pavedienu izmantoju ziedlapiņu vidus daļu kopā sašūšanai, tikai tad beigās ielocu. Izskatās, ka vairāk kā vienu puķi nedēļā neizdosies uztamborēt. Šis nepavisam nav pie tv darāmais darbiņš, vakardien ar milzu interesi vēroju lmt.straume mūsdienu deju lielkoncerta tiešraidi Ķīpsalas hallē, tādēļ tamboris bija jāliek vien malā. Traka pavisam šī svētku nedēļa, jo divi no maniem trijiem bērniem arī piedalās...


Turpinājums drīz sekos...
Lai izdevusies šī skaistā nedēļa!

Desmitais jūlijs

$
0
0
Šodien esmu mazliet samulsusi, jo pašā rīta agrumā pēc dejotāja pavadīšanas uz superagro mēģinājumu, pabeidzu apdari savam zilajam džempītim, to notvaicēju un paspēju arī izvest dienas pastaigā, rezultātā gan mazliet saliju, bet tas jau nieks atvaļinājuma brīvdienā. Apmulsums kā parasti, kad esmu pabeigusi kārtējo projektu, tāda maza pauzīte, ko tālāk? Iesākto projektu joprojām daudz, kuru turpināt?

 
 


Muguras daļā adītās slejas viscaur garumā, sleju platums 32 valdziņi, zeķu adāmadatas Nr.2, visgrūtākais procesā bija adījuma un tamborējuma vienmērīga savienošana, bet man, protams, izdevās, ne bez ārdīšanas gan, piedurknes pietamborētas, mazliet paduses daļā sašaurinātas, šādu risinājumu noskatīju vienā tamborējumu žurnālā. Finālā arī apakšmalai aptamborēju trīs kārtas ar rūtiņām, šķiet, tāds simpātisks nobeigums izdevies.
Motīvi tamborēti ar tamboradatu Nr. 2,25. Motīvu paraugs no bloga Just-Do
Dzija Noro Cashmere Flavor Color Nr.152, bildē redzams, ka kamolā vēl diezgan palika, varētu būt izlietots apmēram 300g dzijas.
Sākts tamborēt šī gada 4. maijā un turpināts paralēli citiem iesāktajiem procesiem.
 


 
 
Jaukas brīvdienas! 

No zilā pie sarkanā

$
0
0
 
No zilā pie sarkanā, dievinu šo abu krāsu kombināciju. Neviļus atcerējos, ka reiz skolas gados saņēmu no darbmācības skolotājas aizrādījumu, ka manas izvēlētās krāsas - zilais, sarkanais plus zaļais kopā nesaderot, nu ja, tas gan bija tajos tālajos padomju laikos... kaut gan atmiņā man palikušas tieši šīs krāsas, kas ļoti līdzīgas šajā Noro kamolītī esošajām. Es toreiz spītīgi paliku pie savas izvēles un attiecīgi zemākas atzīmes, bet nākamajiem darbiem jau izvēlējos pareizās krāsas. Tas bija toreiz, bet šodien neprātīgi priecājos par sava lakata procesu, sarkanais mani patiesi uzlādē. Mani ļoti apmierina esošā nepabeigto procesu situācija, no rīta pat nebija jādomā, kuru rokdarbu projektu turpināt, rokas pašas paņēma košo lakatu, tieši tāpat nav ilgi jādomā, kā pavadīt dažas pavisam brīvas saulainas stundas, protams, prom uz jūru!
 
 
Kaitbordistu, šķiet, brīžiem pludmalē vairāk kā atpūtnieku parasto, jo lielākoties visi kāpās ķer sauli, protams, mēs arī. Jūrā ūdens noteikti bija siltāks par gaisu ārā, vējš pamatīgi paplosīja manu adāmo, kaut sēdēt uz soliņa pie pašas ūdens malas, kur ik pa laikam silts vilnis slapina manas kājas un pār galvu pārlido kaitborda pūķis, ir tik aizzzrauuuujoooši.....
 

 





Lai jauka rītdiena!
Viewing all 265 articles
Browse latest View live


<script src="https://jsc.adskeeper.com/r/s/rssing.com.1596347.js" async> </script>